Biedrība Lauku partnerība “Lielupe” īsteno projektu “Līdzdalības un pilsoniskās aktivitātes paaugstināšana Jelgavas un Ozolnieku novados”.

Sadarbībā ar projekta partneri Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes studentiem un profesori Dr.oec. Modrīti Pelši, no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. martam tika veikta iedzīvotāju anketēšana visos Jelgavas un Ozolnieku novadu pagastos. Kopumā tika savāktas 2051 iedzīvotāju aptaujas anketas, kas ir aptuveni 6% no kopējā iedzīvotāju skaita Jelgavas un bijušajā Ozolnieku novadā.

Aicinājām iedzīvotājus novērtēt dzīves kvalitāti un līdzdalības iespējas pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos savā pagastā un novadā. Izteiktie iedzīvotāju viedokļi ir apkopoti un sagatavots pētījums. Piedāvājam nelielu ieskatu iedzīvotāju viedokļu apkopojumā.

Pētījums atklāja, kad Jelgavas novada iedzīvotāji kopumā jūtas piederīgi savam novadam.

Tika vērtēta dzīves kvalitāte novadā – 13 dažādi to ietekmējošie faktori. Augstākais novērtējums tika piešķirts izglītošanās iespējām un sakārtotai apkārtējai videi. Tāpat pozitīvi tiek vērtēta atkritumu apsaimniekošanas sistēma un drošība novadā. Jāatzīmē, ka šis ir viens no infrastruktūras vērtējumiem, kurā vidēji lauku teritorijās dzīvojošie ir snieguši augstākus vērtējumus, kā pagastu centrā dzīvojošie.

Daudz negatīvie vērtējumi tika piešķirti ceļu infrastruktūrai, gājēju un ielu infrastruktūrai, kā arī ielu apgaismojumam.

Tāpat iedzīvotāji atzīmēja, ka daudzviet infrastruktūra (piemēram izglītošanās iespējām, kultūrai un sportam) ir sakārtota, tomēr ne vienmēr šī radītā infrastruktūra ir piepildīta ar atbilstošu saturu. Visvairāk pietrūkst bērniem un jauniešiem pagastos piedāvātās iespējas brīvā laika pavadīšanai.

Atbalstam uzņēmējdarbībai, tā novērtējumā, iezīmējas krasas atšķirības starp pagastiem, no ļoti pozitīva vērtējuma Sesavas pagastā, līdz visai negatīvam Vircavā. Tas iezīmē nevienlīdzīgu sadalījumu starp pagastiem atbalsta jomā vai arī negatīvus pieredzes stāstus, kas ietekmējis iedzīvotāju viedokli. Pietrūkst vienotas informatīvās telpas šim atbalstam un iespējām, pietrūkst pozitīvo stāstu par saņemto atbalstu un, galvenais, to turpinājumu kā uzņēmējs ir attīstījies arī pēc vairākiem gadiem.

Tūrisma jomā īpaši svarīgi ir strādāt pie jaunu piedāvājumu izveides, par to liecina ļoti augstie vērtējumi iedzīvotāju skatījumā Lielplatones un Platones pagastam tūrisma attīstībā. Tā Lielplatones pagastā muižas kompleksā nesen atjaunotais “vešūzis” ir kļuvis populārs objekts ne tikai novadā, bet arī ārpus tā, arī Platones pagasta smiltsērkšķu saimniecība “ZELT” ir plaši iesaistījusies ne tikai produkcijas ražošanā, bet uzņem arī tūristus.

Iedzīvotāji jūtas visai droši gan par savu veselību, gan fizisko drošību, vairāk viņi satraukušies ir par savu īpašumu drošību.

Vērtējot pašvaldības darbu, iedzīvotāji kopumā ir apmierināti, tie, kuri pašvaldības darbu novērtējuši kā “pilnībā apmierina” vai “apmierina” ir virs 66%, bet tie, kuri nav apmierināti, visvairāk to raksturo ar nespēju vadībai ieklausīties cilvēkos, saprast viņu vajadzības un vēlmes.

Pēc aptaujas rezultātiem var iezīmēt pagastus, kur iedzīvotāji ar dzīvi ir apmierinātāki, un tie ir Ozolnieku un Sesavas pagasti. Ar dzīvi mazāk apmierinātie iedzīvotāji dzīvo Salgales un Jaunsvirlaukas pagastos. Neitrālie pagasti, kur dzīves kvalitātes jomā, salīdzinot ar citiem novadu pagastiem, nav ne lielas priekšrocības ne trūkumi ir Glūdas, Svētes un Zaļenieku pagasts.

Iedzīvotāji neviennozīmīgi vērtē savas iespējas šobrīd iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos novadā. To parāda datu apkopojums infografikā, kur tikai 40% aptaujāto savas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā vērtē kā labas un izcilas.

Iedzīvotāju aktivitāte ir visai zema iesaistoties kādu sabiedrības locekļu vai grupu problēmu jautājumu risināšanā. Liela daļa iedzīvotāju ir aktīvi iesaistīties vēlēšanu procesā, piedalās balsošanas akcijās vai parakstu vākšanas kampaņās, ir aktīvi ziedošanas akcijās, ziedo lietas, naudu, pārtiku, bet veltīt savu laiku sabiedrības labā ir grūti vai arī pietrūkst motivējošo apstākļu tam.

Jelgavas novadā dzīvo cilvēki, kuriem ir viedoklis par to, kā lietderīgi ieguldīt naudas resursus, viņi, labprāt, vēlētos iesaistīties pašvaldības līdzdalības budžeta aktivitātēs, tikai 10-20% iedzīvotāju, tas šķiet nevajadzīgi.

Īstenojot šo projektu mums bija svarīgi noskaidrot, kā iedzīvotāji uztver un izprot jēdzienus “demokrātijas kultūra”, “pilsoniska sabiedrība” un “līdzdalība lēmumu pieņemšanā”. Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju ir zinoši šajos jautājumos, bet ievērojama daļa aptaujas dalībnieku nezina, kāds varētu būt šo jēdzienu skaidrojums, nezina tās būtību un saturu, vai nevēlas to skaidrot vispār. Līdz arto mēs saskatām, kad svarīgi ir veicināt šo izpratni, lai katram veidojas savs viedoklis, tāpēc apkaimes darbnīcās iedzīvotājiem būs iespēja izglītoties šajos jautājumos un veidot savu pieredzi.

Ar pētījumu detalizēti aicinām iepazīties šeit https://ej.uz/Petijums_Jelgavasnovads

Pētījuma rezultāti tiks nodoti Jelgavas novada pašvaldībai, kā atbalsta materiāls attīstības dokumentu plānošanā, tāpat tas tiks izmantots par pamatu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādei nākamajam periodam. Stratēģija tiek izstrādāta, lai veicinātu vietējās ekonomikas attīstību un vietējās kopienas aktivitātes pakalpojumu un sabiedrisko aktivitāšu nodrošināšanā laukos. Stratēģija kalpos par pamatu ieviešot arī LEADER programmu Jelgavas novadā. Ar pētījuma rezultātiem strādās iedzīvotāji apkaimes darbnīcās.

Vairāk par Biedrību Lauku partnerība “Lielupe” uzzināsiet šeit https://www.partneribalielupe.lv/index.php/par-mums

Kā nākošais solis projektā ir ieplānotas iedzīvotāju apkaimes ideju darbnīcas, kas norisināsies katrā Jelgavas novada pagastā. Apkaimes darbnīcas ieplānotas īstenot kā atraktīva pilsoniskās sabiedrības “izlaušanās spēle” – “AKA”, jeb aktīvas kopienas apkaimēs.

Apkaimes darbnīcu mērķi:

• Dot iespēju pagasta iedzīvotājiem kopīgi darbojoties rast idejas un risinājumus, savas dzīves kvalitātes un pašu līdzdalības pilnveidošanai pagastos.

• Stiprināt vietējo kopienu, īstenojot līdz šim nebijušu apkaimes darbnīcu norises veidu.

• Izglītot vietējos iedzīvotājus un aktīvistus pilsoniskās sabiedrības jautājumos un veicināt viņu pašu interesi iesaistīties savas kopienas attīstībā.

Apkaimes ideju darbnīcās iedzīvotāji strādās ar pētījuma rezultātiem. Izpētīs situāciju savā pagastā un risinās tēmas un aktualitātes, kas iezīmējas pēc iedzīvotāju aptaujas rezultātiem.

Kopīgi meklēs risinājumus, ko var īstenot paši, ko iekļaut sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijā un ko nodot kā priekšlikumu pašvaldībai. Apkaimes darbnīcas plānots īstenot pēc ārkārtas situācijas atcelšanas valstī, ievērojot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Aicinām aktīvos novada iedzīvotājus iesaistīties apkaimes darbnīcu īstenošanā savā pagastā. Sazināties ar Kopdares projekta komandu iespējams rakstot uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Projekta mērķis ir stiprināt demokrātijas kultūru un pilsonisko apziņu, īstenojot iedzīvotāju līdzdalības pasākumus un izglītojošas aktivitātes. Sekot līdz aktualitātēm iespējams Kopdares Facebook kontā @projektsKopdare un mājas lapā www.kopdare.lv