Kā jau esam ziņojuši iepriekš, kopš šī gada sākuma Lauku partnerība "Lielupe" sadarbībā ar Jelgavas novada iedzīvotājiem, Kultūras pārvaldi, daudzām kultūras iestādēm un privātvākumu īpašniekiem, īsteno Kopdares akciju “Apkoposim liecības par dziesmusvētku tradīcijām novadā!”.

Pirmkārt raugāmies mūsdienu Jelgavas novada vēsturē, taču pieskaramies arī Jelgavas kā lielākā apkaimes kultūras centra lomai dziesmusvētku tradīcijā. Un, lai gan projekts joprojām pilnā sparā turpinās, vēlamies iedzīvotājiem piedāvāt mazus stāstiņus, kuros lūkosim vismaz mazliet atrādīt to, ko, pateicoties daudzu novada iedzīvotāju un kultūras darbinieku atsaucībai, jau izdevies apkopot par noteiktām apceramās tēmas šķautnēm.

Pirmais no stāstiem būs veltīts mazajiem dziesmusvētkiem lauku pagastos līdz Otrajam pasaules karam. Tomēr ievadam mazliet no tā atkāpsimies.

Domājot par Latvijas dziesmusvētku vēsturi, Jelgavas puse, protams, vispirms nāk prātā saiknē ar IV Vispārējiem latviešu dziesmu un mūzikas svētkiem 1895. gadā – vienīgajiem ārpus Rīgas. Tomēr, tāpat kā daudzi citi Latvijas apgabali, arī Jelgava un tās apkaime ierakstījusi nozīmīgas lappuses arī dažāda mēroga reģionālo dziesmusvētku vēsturē. Un, kā zināms, tieši mazie svētki ir tie, kas ne tikai sākuši lielo svētku tradīciju, bet arī uzturējuši to Vispārējo svētku starplaikos.

Jelgava, kā zināms, ir Zemgales metropole, reiz – Kurzemes hercogistes galvaspilsēta un vēlāk Kurzemes guberņas pārvaldes vieta. Tāpat šī pilsēta ir viens no Latvijas kultūras šūpuļiem ārpus Rīgas dažnedažādās jomās. Tajā ierakstās arī Jelgava kā centrs Zemgales mēroga dziesmu dienām, no kurām pirmā notikusi jau 1872. gadā – gadu pirms I Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem.

Taču vēl mazliet agrāk dziesmusvētki nosvinēti Jelgavas pievārtē – 1868. gadā Kroņvircavā jeb mūsdienu Vircavā – toreiz Dobeles, bet vēlākajā Jelgavas apriņķī (tad rajonā, mūsdienās – novadā); tātad divus gadus pirms Kurzemes dziesmusvētkiem 1870. gadā Dobelē, kurus bieži daudzina par pirmajiem Kurzemes guberņā – mūsdienu Latvijas daļā, kas tātad iekļauj Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Tomēr pirmie Daugavas kreisajā krastā bija un palika Vircavā! Varbūt mazāki mērogos, bet tomēr – pirmie!

Protams, Jelgavas puses ļaudis allaž iesaistījušies arī dziesmusvētku tradīcijas kopšanā ne vien savā novadā, bet arī citviet: tautas mākslas kopas piedalījušās vispārējos svētkos un citviet Latvijā notikušajos reģionālajos vai zonālajos svētkos, Jelgavas apkaimē sakņojušies koru virsdiriģenti un deju kolektīvu virsvadītāji.

Bet tagad – atpakaļ pie mazajiem dziesmusvētkiem laukos!

Ja ar dziesmu, dejas vai citu māksliniecisku izpausmju kolektīviem dziesmusvētku tradīcijā iesaistījis vai ikviens Latvijas un arī mūsdienu Jelgavas novada pagasts un ciems (vismaz ar kādu kordziedātāju vai dejotāju), tad tikai nedaudzu pagastu un ciemu ļaudis varēs lepoties ar to, ka nelieli dziedāšanas un dejošanas svētki, pulcējot ne tikai savus ļaudis, bet arī kaimiņus no apkārtnes, notikuši pie viņiem pašiem – tātad lauku pagastā vai ciemā.

Mūsdienu Jelgavas novadā (jeb lielākajā vēsturiskā Jelgavas apriņķa daļā) un savulaik rajonā mazie dziesmusvētki noritējuši ne vienā vien pagastā un ciemā: 1868. gadā – Kroņa Vircavā jeb Kroņvircavā (Vircavā), 1871. gadā – Sodu Sesavā (Sesavā), 1927., 1939., 1950. un 1954. gadā – Elejā, 1931. un 1935. gadā Zaļeniekos, 1932. un 1934. gadā – Ūziņu ciemā Jēkabnieku (mūsdienās Zaļenieku) pagastā.

Te īpaši jāizceļ Eleja – tās muižas parks vairākas desmitgades pulcējis dažāda vecuma dziedātājus un dejotājus kā starpkaru laikā, tā padomju gados arī ārpus minētajiem gadiem, kuros notikuši pieaugušo dziesmusvētki starp Elejas kaimiņu pagastiem vai ciemiem. Jau 1925. gadā Elejas parkā notika dziedāšanas svētki arī apkaimes skolu skolēniem, savukārt padomju laikā – īpaši plaši 20. gs. 70.–80. gados – daudzkārt svinēti visa Jelgavas rajona dziesmu, deju un darba svētki (to nosaukums un formāts dažādos laikos bijis mainīgs). Taču vairāk par laiku pēc Otrā pasaules kara – nākamajos stāstos!

Par materiāliem, kas izmantoti šajā ierakstā, īpaši jāpateicas Ūziņu bibliotēkas vadītājai un aizrautīgajai novadpētniecei Gunitai Kulmanei, bijušajai Zaļenieku pagasta bibliotēkas vadītājai un novadpētniecei Aritai Liepiņai, kā arī Zaļenieku bibliotēkas tagadējai vadonei Dacei Vācerei, kā arī Latvijas dziesmusvētku vēstures liecību krājējam Edgaram Bindemanim!

Lauku partnerība “Lielupe”

Projektu “Līdzdalības un pilsoniskās aktivitātes paaugstināšana Jelgavas un Ozolnieku novados” un interneta vietni www.kodare.lv finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Projekts Kopdare
Biedrība Lauku partnerība "Lielupe"
Jāņa Asara iela 21, Jelgava, LV-3001
e-pasts: kopdare@kopdare.lv